SochAnam / Getty Images
Vārds kaviārs ir cēlies no turku khavyar, kas pirmo reizi parādījās angļu valodā drukātā versijā 1591. gadā. Sākot no 250 miljoniem gadu līdz aizvēsturiskiem laikiem, storis ir bijis Tuvo Austrumu un Austrumeiropas diētas sastāvdaļa lielākajā daļā cilvēka vēstures.
Kaviāru vēsture
Kaviārs savulaik tika rezervēts tikai un vienīgi honorāriem. Tomēr pārsteidzoši, ka Amerikā deviņpadsmitā gadsimta sākumā ikri regulāri tika pasniegti bezmaksas pusdienu laikā salonos. Sāļš aromāts veicināja slāpes un palielināja pārdošanas apjomus.
Tajā laikā Amerikas ūdeņos bija daudz stores, resursu, kuru 1873. gadā izmantoja vācu imigrants Henrijs Šahta, kad viņš izveidoja biznesu, kas eksportēja kaviāru uz Eiropu par šķietami augsto cenu - vienu dolāru par mārciņu. Drīz sekoja citi uzņēmēji, un līdz deviņpadsmitā gadsimta beigām ASV bija lielākais kaviāra eksportētājs pasaulē.
Kaviāru uzplaukums
Šajā ikru uzplaukuma laikā liela daļa uz Eiropu nosūtītās ražas atkal tika importēta atpakaļ uz ASV, marķēta kā viskārotākais "krievu ikri". Kaviārs no Krievijas upēm vienmēr tika uzskatīts par piemaksu. 1900. gadā Pensilvānijas štats izdeva ziņojumu, kurā lēsts, ka 90 procenti Eiropā pārdoto krievu kaviāru faktiski nāk no ASV.
ASV kaviāru uzplaukuma dēļ, kas bija agrīnā gadsimta 19. gadsimts, stores bija pārzvejotas gandrīz līdz izzušanas vietai. Pēkšņais deficīts izraisīja mežonīgu kaviāra cenu lēcienu, un pievienotais rezultāts bija tas, ka visvairāk ikru tika marķēti kā krievi tiešām tika importēti no Krievijas. Līdz 60. gadiem cenas bija tik augstas, ka tika meklēti jauni vietējā kaviāra avoti.
Kompānija “Romanoff Caviar” (sākotnēji dibināta 1859. gadā) kā ekonomiskākus avotus par laša ikriem (sarkano laša ikriem), liepzivīm un vēlāk, 1982. gadā, pievērsa sikām (pazīstamām kā zelta baltā siena ikriem) nekā viņu ievestie kolēģi.
